Sociālo mediju ietekme 2011. gada protestos Ēģiptē, Tunisijā un Lībijā

Gads iet uz beigām, atskatoties uz notikumiem pasaules politiskajā arēnā var secināt, ka tas bijis visaktīvākais pēdējā dekādē. Šī gada laikā Arābu valstīs (Ēģiptē, Tunisijā un Lībijā) ar protestu palīdzību notika pāreja uz demokrātiju. Visai nozīmīgu lomu šajos protestos nospēlēja sociālie mediji, kā Twitter, Facebook un YouTube.

Protesti Ēģiptē

Ēģiptē 25. janvārī ar sociālā tīkla Twitter palīdzību tika noorganizēti protesti. Toreiz par populāru haštagu (hashtag) bija kļuvis #jan25. Savukārt video glabātuvē YouTube jauna aktīviste Asma Mahfouz ievietoja video, kurā aicināja ēģiptiešus piedalīties protestos.

Lai piedalītos šajos protestos, vairāk nekā 70 000 ēģiptiešu piereģistrējās sociālajā tīklā Facebook. Par godu Kaledam Saidam (Khaled Said) tika izveidota slepena Facebook lapa, kuru uzturēja cilvēktiesību aizstāvji. Tā kļuva par diskusiju paneli ēģiptiešiem, kuri piedalījās protesta akcijās. Janvārī lapai jau bija 440 000 lietotāju, savukārt šobrīd to ir vairāk par 1.8 miljoniem.

Protesti Tunisijā

Amerikas Savienoto Valstu departaments publiskā paziņojumā kritizēja Tunisijas interneta sniedzējus, kuri pēc valdības rīkojuma ielauzās Tunisiešu Facebook, Yahoo un Google lietotājos, nozogot viņu paroles.

Savukārt vairāki žurnālisti un blogeri novēroja, ka viņu interneta vietnes tiek cenzētas. Pēc šiem notikumiem protestētāji izplatīja saukli: „Free From 404” (brīvību no 404), kas interneta lietotājiem pazīstams, kā „fails nav atrasts”.

Vairāki tunisiešu aktīvisti internetā sāka izplatīt video un foto materiālus, kuros bija redzami protestētāji un protestos cietušie. Vēl aktīvisti video glabātuvē YouTube izvietoja demonstrāciju video materiālus, kurus sociālajā tīklā Twitter izplatīja ar haštagu (hashtag) # sidibouzid (vieta, kurā aizsākas protesti).

Kāda franču avīze par šiem notikumiem publicēja rakstu ar nosaukumu: „Režīms pārņemts ar kiber – pretestību” ("Le regime depasse par la cyberresistance").

Protesti Lībijā

Trīs dienas pēc Ēģiptes prezidenta krišanas cilvēki Lībijā ar Facebook palīdzību tika aicināti uz miermīlīgām demonstrācijām, kas tika vērstas pret Lībijas līdera Muamaru Kadāfi (Moammar Gadhafi) ilgo valdīšanu valstī.

Jāatzīst, ka Lībija ir autoritāra valsts salīdzinājumā ar Ēģipti, un iedzīvotāju skaits ir krietni mazāks (seši miljoni pret astoņdesmit miljoniem). Interneta izmantošana Lībijā nav tik plaši izplatīta, jo to kontrolē Muamara Kadāfi režīms.

Lībijas vadītājs sākotnēji bloķēja ziņu lapas un sociālo tīklu Facebook. Tad uz kādu laiku atslēdza Lībiju no interneta pavisam. Par to liecināja ienākošās un izejošās datu plūsmas statistika.

Neskatoties uz to, Lībieši izmantoja iepazīšanās mājas lapu: www.mawada.net, lai sarakstītos un organizētu protestus.

Tā, piemēram, AOL ziņās teikts, ja viens lietotājs uzrakstīja: „I LLLLLove you”, tad L simbolu skaits norādīja, ka šim lietotājam ir pieci cilvēki, kuri gatavi pievienoties protestiem.

Avīzei New York Times bija zināms, ka viena no protestētāju populārākajām lapām bija libyaFeb17.com, kurā tika ģenerēti protestu Twitter ziņojumi, un šī lapa palīdzēja tos organizēt.

Secinājumi

Šie notikumi parāda jauno mediju, precīzāk, sociālo tīklu spēju ietekmēt politiskās norises.

Būtiskāka jauno mediju atšķirība no tradicionālajiem medijiem ir to spēja noorganizēt masveida pasākumus dažu stundu, reizēm pat minūšu laikā. Tas bija zināms jau sen, taču tā pa īstam realizēts praktiski tika tikai šogad. Vēl būtiski atzīmēt, ka tie nebija žurnālisti, kuri ar sociālo tīklu palīdzību organizēja šīs akcijas, bet gan valstu civiliedzīvotāji.

Manuprāt, nākošgad varēsim novērot tendenci, kad ar jauno mediju palīdzību tiek organizēti protesti. Varbūt nākamā būs Baltkrievija ?

Lasītāji, kā jūsuprāt sociālie mediji ietekmēs politisko arēnu nākamgad ?

The Year in Media | Social Media and Egypt’s Revolution

Tunisian protests fueled by social media networks

The role social media has played in the Egyptian and Libyan uprisings

Tweet