Rakstām zinātniski pētniecisko darbu: izstrādes posmi

Zinātniski pētnieciskais darbs, tas ir uzdevums, ar kuru sastopas praktiski ikviens vidusskolēns. Šķiet, ka daudzos skolēnos tā rakstīšana izraisa bailes, jo darbs ir apjomīgs, taču iesākt to rakstīt ir slinkums. Tā vismaz bija manā gadījumā, taču tagad šis posms manā dzīvē ir pārvarēts, bez īpašiem mēģinājumiem darbu attīstīt un virzīt tālāk esmu to uzrakstījis. Kopš tā brīža ir pagājis laiks. Rakstot savu darbu, esmu šo to sapratis. Tas ir jāsāk rakstīt savlaicīgi un pēc noteikta plāna. Tādā veidā var izstrādāt kvalitatīvu darbu, kuru iespējams virzīt arī tālāk. Šajā rakstā apkopju izstrādes posmus, kuriem ir ieteicams sekot, rakstot zinātniski pētniecisko darbu jeb ZPD.

Tēmas, mērķu, hipotēzes, uzdevumu formulēšana

Galvenais uzdevums visā šajā procesā ir formulēt skaidru izvēlētā temata hipotēzi. Nav ieteicams izvēlēties vispārīgu hipotēzi. Tā ir vai nu jāapstiprina vai arī jānoliedz. Man šķiet, ka tieši hipotēzes izvēlē ir viens no sarežģītākajiem procesa uzdevumiem, jo tieši uz hipotēzes pamata tiek balstīts viss darbs. Vairākos darbos, klausoties zinātniski pētnieciskā darba aizstāvēšanas, nācās saskatīt diezgan daudz vispārīgu un pašsaprotamu hipotēžu. Lai vieglāk izprast un izvairītos no vispārīgu un pašsaprotamu hipotēžu veidošanas sniegšu piemēru.

Tā vietā, lai izvirzītu hipotēzi: Gurķi ir labākais ādas kopšanas līdzeklis. Labāk izvirziet šādu: (noteiktas) šķirnes gurķi ir labāks ādas kopšanas līdzeklis, nekā Niveja Barojošs krēms sausai un normālai sejas ādai.

Kā redzams piemērā, tad otrā hipotēze ir daudz precīzāka un konkrētāka. Ja tiks izvirzīta pirmā hipotēze (Gurķi ir labākais ādas kopšanas līdzeklis), tad nāksies vien pārbaudīt visus iespējamos gurķus (gurķu šķirnes) un ādas kopšanas līdzekļus. Nenoliedzami, ka var mēģināt konkretizēt savu hipotēzi ievadā, taču atcerieties, ka aizstāvēšanas laikā skatītāji īsti nezinās jūsu ievada saturu, tāpēc varētu rasties jautājumi par izvirzīto darba hipotēzi.

Nākamais solis ir izvirzīt darba mērķi. Svarīgi atcerēties, ka mērķis var būt tikai viens. Gluži tāpat, kā ar hipotēzi arī darba mērķim jābūt skaidri definētam. Tas ir tas , ko autors ar darba palīdzību vēlas panākt. Jāsaprot, ka hipotēzes apstiprināšana vai noliegšana nevar būt darba galvenais mērķis, tas pieskaitāms pie uzdevumiem, par kuriem runāšu turpinājumā.
Manuprāt, labākais darba mērķa variants ir tāds, kurš nosaka praktiskās daļas uzdevuma izpildi.
Piemēram: Pēc literatūras izpētes izstrādāt bukletu ar (noteiktas) šķirnes gurķu un Niveja Barojošā krēma sausai un normālai sejas ādai salīdzinājumu.

No tā arī izriet, ka praktiskās daļas uzdevums būs izstrādāt jau minēto bukletu. Tādā veidā darba mērķis sasaistās gan ar teorētisko, gan ar praktisko darba daļu.

Pēdējais šīs daļas posms ir noteikt veicamos uzdevumus, lai apstiprinātu vai noliegtu hipotēzi un izpildītu darba mērķi. Tas manā skatījumā ir visvienkāršāk paveicams, jo ar uzdevumu sastādīšanu mēs saskaramies ikdienā.

Ja pieņemsim, ka darbā izvirzītā hipotēze ir: (noteiktas) šķirnes gurķi ir labāks ādas kopšanas līdzeklis, nekā Niveja Barojošs krēms sausai un normālai sejas ādai. Kā arī darba mērķis ir: Pēc literatūras izpētes izstrādāt bukletu ar (noteiktas) šķirnes gurķu un Niveja Barojošā krēma sausai un normālai sejas ādai salīdzinājumu.

Tad var noteikt sekojošus darba uzdevumus:

1. Literatūras izpēte un analīze;

2. Bukleta izstrāde par gurķiem un Niveja krēmu

Pirmais darba posms ir paveikts. Pēc hipotēzes, darba mērķa un uzdevumu noteikšanas iesaku vēlreiz pārskatīt sarakstīto un veikt nepieciešamās korekcijas. Vēlāk noteikti jāpārrunā iepriekšminētais ar darba vadītāju. Tas dos iespēju paskatīties uz izvirzīto hipotēzi, mērķi un uzdevumiem no cita skata punkta, kas man šķiet, ir ļoti svarīgi, izstrādājot zinātniski pētniecisko darbu.

Darba plāna izstrāde

Darba veiksmīgai izstrādei, nepieciešams izstrādes plāns. Tas ir tāpēc, ka darbs ir diezgan apjomīgs un aizņem daudz laika. Tas palīdz kvalitatīva un nesasteigta darba izstrādē. Darba plāna sekmīgai izveidei nepieciešams saprast, kādu un kāda veida informāciju tajā ietvert. Nav nozīmes, cik sīki vai plaši darba plāns ir sastādīts, svarīgi, lai tas palīdz orientēties rakstot zinātniski pētniecisko darbu. Tātad darba plānā var uzskaitīt sekojošas lietas: darbs ar literatūru, pētnieciskās darbības veikšana, darba rakstīšanas laiks, konsultācijas ar skolotājiem, plānotās intervijas. Svarīgi ietvert arī atvilknes jeb pauzes periodu.
Tās ir tikai dažas lietas, kuras pēc maniem uzskatiem ir svarīgi ietvert izstrādājot darba plānu, kas palīdzes organizēt darba veidošanu.

Darbs ar literatūru

Zinātniski pētniecisko darbu nevar uzrakstīt ņemot informāciju no zila gaisa vai arī pēc metodes: „man tā liekas”. Zinātniski pētnieciskajā darbā ietvertajai informācijai ir jābūt pārbaudītai un ņemtai no uzticamiem informācijas avotiem. Manam zinātniski pētnieciskajam darbam bija noteikts, izmantotās literatūras sarakstā ir ne mazāk kā trīs grāmatas. Tas ir tāpēc, ka bieži vien zinātniski pētnieciskajā darba skolēni izmanto vienīgo informācijas avotu – internetu. Taču ar internetu jābūt uzmanīgam, jo tajā atrodamā informācija var būt kļūdaina. Taču nav teikts, ka internetu izmantot nedrīkst, vienkārši pirms pieminēt savā darbā informāciju no interneta lapām ir jāpārliecinās par faktu patiesumu.
Bieži vien ir tā, ka grāmata par kādu specifisku tematu bibliotēkā vispār nav atrodama. Tad es ieteiktu apsvērt iespēju iegādāties kādu ārzemju PDF formāta e-grāmatu. Tas ir tādu, kuru iespējams lasīt datorā, planšetdatoros un e-grāmatu lasītājos.
Svarīgs solis strādājot ar literatūru, kas jāņem vērā, ir tas, ka nevajag pārrakstīt visu pieejamo teoriju par tematu no grāmatām vai interneta. Tas ir tāpēc, ka zinātniski pētnieciskais darbs nav visas informācijas par noteiktu tematu apkopojums. Tam ir jāsniedz ieskats temata teorētiskajā daļā, taču ar darba autora uzskatiem un secinājumiem.

Pētnieciskā darbība

Jebkurš zinātniski pētnieciskais darbs sastāv no divām galvenajām daļām: teorētiskās un praktiskās daļas. Manuprāt, visinteresantākā no šīm abām ir tieši praktiskā daļa. Tas ir tāpēc, ka bieži vien tā ir radoša un vieglāk veicama nekā darba teorijas apkopošana. Veicot darba pētniecisko darbību jeb praktisko darba daļu, ir svarīgi to veikt pamatojoties un ievērojot apkopoto informāciju, kuru jūs uzzinājāt strādājot ar literatūru. Darba praktiskajā daļā paveras plašs iespēju loks. Vienas no populārākajām pētnieciskās darbības metodēm ir eksperiments, anketēšana (tajā jāpiedalās, kā minimums 50 respondentiem), intervija un uzskates materiāla izveide. Taču es uzskatu, ka nevajadzētu aprobežoties tikai ar šīm metodēm. Svarīgi, lai darba praktiskā daļa būtu lietderīga ar citiem interesentiem. Tāpēc es uzskatu, jo radošāka ir darba praktiskā daļa, jo interesantāks kļūst darbs. Tai pat laikā svarīgi atcerēties, ka darba pētnieciskajai darbībai ir jābūt saistītai ar darba teorētisko daļu.

Melnraksta sagatavošana

Pēc darba ar literatūras avotiem un pētnieciskās darbības veikšanas var sākt gatavot darba melnrakstu. Šajā posmā, es uzskatu, ka nav jāpievērš pastiprināta uzmanība pieļautajām gramatiskajām kļūdām, protams, nevajadzētu pieļaut tās speciāli. Svarīgi ir saprast, ka melnraksts ir tāds darba stāvoklis, kurā informācija tiks rediģēta vairākas reizes, jo tikai retais spēj uzrakstīt darbu ar pirmo piegājienu.

Konsultācijas ar darba vadītāju

Pēc melnraksta sagatavošanas tas būtu jānodod darba vadītājam. Lai viņš varētu sniegt savu skatījumu par zinātniski pētnieciskā darba veikumu un palīdzētu izlabot pieļautās kļūdas vai izskaidrotu radušās neskaidrības, tāpēc svarīgi tās jau iepriekš atzīmēt, lai pie darba vadītāja vērstos ar konkrētiem jautājumiem. Šis posms ir svarīgs, jo tas sniedz iespēju paskatīties uz zinātniski pētniecisko darbu no cita skata punkta. Es uzskata, ka tieši cita cilvēka skatījums uz darbu ir svarīgākais šajā posmā, jo tas ļauj pamanīt kļūdas, kuras darba autors nav ievērojis vai zinājis par tām. Kā arī, jāņem vēra, ja darbs tiks virzīts tālāk, tad darbu vērtēs citi skolotāji un speciālisti, tāpēc tādā gadījumā es ieteiktu parādīt melnrakstu arī citiem pazīstamiem temata vai nozares speciālistiem. Par pieļautajām kļūdām nav jāuztraucas, bet gan jāpriecājas, ka darbā tagad ir par vienu kļūdu mazāk. Pie tam, kļūdīties ir cilvēcīgi.

Atvilknes periods

Pēc konsultēšanās ar darba vadītāju un melnraksta papildināšanas ar viņa un citu speciālistu ieteikumiem darbs būtu jānoliek malā, uz apmēram nedēļu. Tas ir netiktai tāpēc, lai darba autors varētu atpūsties un kādu laiku nedomāt par zinātniski pētniecisko darbu, bet arī tāpēc, lai vēlāk uz to raudzītos ar jaunu skatienu un papildinātu to ar svaigām idejām, un labotu vēl nepamanītās literatūras izpētes rezultātā pieļautās kļūdas un arī kvalitatīvāk veiktu, principā, darba pēdējo posmu, proti, zinātniski pētnieciskā darba galīgā varianta sagatavošanu.

Darba galīgā varianta sagatavošana

No vienas puses šis darba izstrādes posms ir viens no vislaikietilpīgākajiem, taču no otras, tas ir vieglāk paveicamais, jo šajā posmā atliek, tā teikt, no melnraksta uzrakstīt tīrrakstu.
Šajā daļā jāņem vērā ne vien literatūras izpētes laikā pieļautās kļūdas, bet arī pareizrakstība un gramatika. Mans ieteikums ir pārlasīt jau uzrakstīto un pārdomāt, ja ne katru teikumu, tad tos, kuri šķiet neprecīzi vai neskaidri. Šajā posmā svarīgi arī sakārtot literatūras avotu sarakstu un salikt atsauces uz izmantotās literatūras avotiem, jo darbs nevar būt bez tām. Jāņem vērā, ka jāatsaucas (kaut vai vienu reizi) uz katru no literatūras sarakstā minētajiem informācijas avotiem.
Šajā posmā svarīgi ir noformatēt darbu teksta apstrādes lietotnē pēc nolikumā norādītajiem noteikumiem. Nepieciešamības gadījumā jākonsultējas ar informātikas skolotāju.

Darba nodošana recenzēšanai

Pēc iepriekšēja posma izpildes darbu būtu ieteicams nodot darba vadītājam. Lai darba vadītājs varētu ar to iepazīties un izteikt priekšlikumus vai aizrādījumus. Dažās skolās, ja skolēns nenodod savu darbu recenzēšanai, darba vadītājam ir tiesības nepielaist skolēnu pie zinātniski pētnieciskā darba aizstāvēšanas. Tāpēc, mans ieteikums ir ļaut darba vadītājam iepazīties ar darbu laicīgi, nevis pēdējā brīdi. Lai to nepieļautu, pats darbs ir jāizstrādā savlaicīgi. Es arī ieteiktu posmā: konsultēšanās ar darba vadītāju, norunāt ar viņu, kad darba vadītājs vēlas saņemt darbu, tā recenzēšanai, jo zinātniski pētnieciskā darba recenzēšana aizņem daudz laika.

Darba aizstāvēšana un prezentācija

Pēc darba nodošanas recenzēšanai var sākt gatavoties pēdējam darba izstrādes posmam. Darba prezentācijas un aizstāvēšanas runas sagatavošanai. Šis, kā jau daudzi citi zinātniski pētnieciskā darba izstrādes posmi ir ļoti svarīgs. Tas ir tāpēc, ka liela daļa auditorijas, kurai prezentēsiet savu zinātniski pētniecisko darbu, nebūs iepazinusies ar to. Šī iemesla dēļ prezentācija un runa jāgatavo, tā, lai tā ieinteresētu klausītājus. Tai pat laikā nekopējiet jūsu darba ievadu vai citus teorētiskajā daļā plaši aprakstītos teksta gabalus. Tas, manā skatījumā, nevienu neinteresē (izņemot jūs pašu). Savā prezentācijā esiet īss un konkrēts, stāstiet tikai svarīgāko un interesantāko. Neaizmirstiet pāradīt arī praktiskās daļas iznākumu. Gatavojoties darba aizstāvēšanai, ņemiet vērā, ka skatītāji var uzdod āķīgus jautājumus. Tai pat laikā neapjuksiet, kad jums tiek uzdots jautājums, uz, kuru jūs nespējat atbildēt. Šādos gadījumos noder šāda atbilde: „Paldies par jautājumu, taču tas nebija mana darba mērķis vai (un) uzdevums.” Ņemiet vērā, ka uz katru uzdotu jautājumu šādi atbildēt nevajadzētu, lietojiet šo atbildes variantu, tad, kad jautājums tiešām neatbilst jūsu darba mērķim (un) vai uzdevumiem.

Kopsavilkums

Šajā rakstā esmu izskrējis cauri, manuprāt, svarīgākajiem zinātniski pētnieciskā darba izstrādes posmiem. Galvenais izstrādājot šo darbu, darīt to laicīgi, nevis pēdējā brīdi. Kā arī uzsākot darba izstrādi jādefinē konkrēta hipotēze, mērķis un uzdevumi. Darba praktiskajai daļai jābūt sasaistītai ar teorētisko daļu. Lai darbs veiktos raitāk ir jāsastāda darba izstrādes plāns, kas atvieglotu ne vien darbu jums, bet arī jūsu darba vadītājam. Tas arī dotu jums iespēju virzīt savu darbu valsts līmenī.

Jautājumiem un ierosinājumiem var izmantot šī raksta komentāru sadaļu vai arī kontaktējoties privāti. Adreses atrodamas lapā par autoru.

Par to, kā kvalitatīvi un maksimāli pareizi izstrādāt zinātniski pētniecisko darbu iesaku apskatīties Rudītes Haheles prezentāciju (PDF formātā) šeit: http://visc.gov.lv/intizglitiba/szpdarbs/dokumenti/hahele_prez.pdf

Tweet