Grāmata: “Meitene ar pūķa tetovējumu”

Kadrs no filmas “Meitene ar pūķa tetovējumu”

Stīga Lārsona kriminālromāns „Meitene ar pūķa tetovējumu” ir 2009. gada lasītākais darbs Eiropā. Tā ir triloģija, kura daudziem lasītājiem lika uzzināt par izcilu rakstnieku un aizraujošu stāstu, par mūsdienās aktuālu, sabiedrībā plaši iztirzātu tematu – vardarbību pret sievietēm.

Grāmata „Meitene ar pūķa tetovējumu” ir stāsta sākums. Šeit satiekas divi pavisam atšķirīgi cilvēki. Žurnālists, taisnības un taisnīguma cīnītājs Mīkaels Blūmkvists un ģeniālā hakere Līsbete Salandere. Taču abiem ir kaut kas kopīgs, viņi abi cīnās par taisnību. Abus varoņus var dēvēt par taisnības cīnītājiem. Pirmā grāmata tikai palīdz galvenajiem varoņiem atrast vienam otru. Tie abi (Mīkaels un Līsbete) šajā grāmatā iepazīstina lasītājus ar sevi, savām spējām, raksturu un dzīves nostāju. Galvenais grāmatas temats tiek precīzi atklāts un definēts nākamajās divās S. Lārosna grāmatās.

Tas nebūt nenozīmē, ka pirmā triloģijas grāmata ir jāpastumj malā un jāķeras uzreiz klāt nākamajām divām, tās ir „Meitene, kas spēlējās ar uguni” un „Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni”.

Pirmā grāmata, gluži tāpat, ka nākamās divas ir interesanta un aizraujoša. Tā spēj noturēt daudzus zinātkārus lasītājus pie stāsta lappusēm vairākas stundas, ja ne dienas. Stāsta pamatā ir Mīkaela mēģinājumi atrast senas mīklas noslēpumu par Vangeru ģimenes nelaimi – Harrietas Vangeres dīvaino pazušanu.

Bagāts rūpnīcas īpašnieks, Henriks Vangers lūdz Mīkaelu Blūmkvistu vēlreiz izmeklēt Harrietas Vangeres pazušanu. Henriks ir apsēsts ar šo lietu, jo negrib ticēt tam, ka Harrieta ir mirusi, jo viņaprāt pastāv iespēja, ka viņa ir pazudusi bez vēsts. Viņas meklēšanai Henriks ir iztērējis daudz spēka un finansiālo līdzekļu. Šī lieta kļuva par viņa dzīves galveno dzinējspēku. Ģimene viņu uzskata par apsēstu un netic tam, ka Harrieta vēl ir dzīva. Henrika tēls raisa pozitīvas emocijas un parāda, ka nekas nav neiespējams, ja vien to ļoti vēlas sasniegt. Šis tēls atgādina, ka nevajag apstāties, bet gan turpināt neskatoties uz bezcerīgiem rezultātiem, ir jāiet uz priekšu un tikai ar sūru darbu ir panākams labvēlīgs rezultāts.

Mīkaels Blūmkvists savtīgu nolūku vadīts tai pat laikā interesēts, viņaprāt, bez rezultatīvajā mīklā pieņem Henrika Vangera lūgumu, izanalizēt un atrast, kādu pavedienu Harrietas pazušanā. Rokoties arvien dziļāk Vangeru ģimenes noslēpumā Mīkaels atklāj arvien jaunas, vēl neatklātas detaļas. Tas savukārt piespiež Mīkaelu turpināt meklēt atbildi. Taču viņa izmeklēšanā pienāk tāds brīdis, ka viņš viens pats nespēj tikt ar visu galā. Viņš meklē kompetentu palīdzi un tādu arī atrod. Tā ir Līsbete Salandere. Sasodīti gudra tīne, hakere, kurai ir atņemta rīcībspēja. Kopīgi strādājot, gandrīz izolēti no sabiedrības masām, viņi nāk klajā arvien jauniem stāsta pavērsieniem.
Manā skatījumā, Līsbetes pievienošanās Mīkaelam atdzīvina jau mazliet iestagnējušo Mīkaela vientulību, kuru ik pa reizi tikai izjauc apkārt dzīvojošie Vangeri. Līsbete Salandere ir, kā jaunas asinis šim stāstam, kas visu ievirza jaunās sliedēs. Viņas prāts – idejas, liek paskatīties uz lietām no cita skata punkta un atrast kārtējos noslēpuma pavedienus.

Kriminālromāna mūsdienīgais laiks ir viens no tiem, kas grāmatu padara interesantu daudziem: gan veciem, gan jauniem. Detalizētie situāciju, bet nebūt ne garlaicīgie, apraksti palīdz lasītājam iejusties abu varoņu lomā. Stāstā apvītais Vangeru dzimtas noslēpums neļauj nolikt grāmatu malā līdz brīdim, kad tā ir izlasīta.

Grāmatu izdot Zvaigzne ABC

Tweet