Attēlā grāmata: Rūdolfs Blaumanis “Kopotie raksti IV”

“Kultūras diena” ziņo, ka Dailes teātri 16 martā pirmizrādi piedzīvoja R.Atkočūna iestudētā luga “Trīnes grēki” 

Mana recenzija par izlasīto Rūdolfa Blaumaņa lugu “Trīnes grēki”

Rūdolfa Blaumaņa luga „Trīnes grēki”, kas uzrakstīta tālajā 1897. gadā liek atcērties arī šodien aktuālu teicienu: „Septiņas reizes nomēri, vienreiz nogriez”.

Lugas darbība norisinās divās lauku sētās Maz – Bērzos un Liel – Bērzos. Nenoliedzami galvenā lugas lokācija ir Maz – Bērzi, kuros dzīvo darba galvenie varoņi, proti, Juris, Trīne, Brencis un Made. Tie ir personāži, kuri virza darbību visā lugā, piešķir tai kustību jeb attīstību.
Lugas centrā izvirzās 19. gadsimtam raksturīgās precību problēmas. Proti, tas ir laiks, kad mātes pašas saviem dēliem izvēlējās sievas. Tai pat laikā, darbā ir manāms tas laika posms, kad dēli kļūst brīvāki no mātes važām šajos jautājumos.

Juris, kas mūždien uzvedas, kā piecpadsmitgadīgs puišelis, vēlas precēt savu mīļoto sievieti: Liel – Bērzu saimnieci Emīliju.

Respektīvi, Juris, kas mūždien uzvedas, kā piecpadsmitgadīgs puišelis, vēlas precēt savu mīļoto sievieti: Liel – Bērzu saimnieci Emīliju. Savukārt Jura māte, Maz – Bērzu saimniece, vēlas, lai dēls aprec bagātu un pieredzējušu žīdu dāmu Rembēnieti. Situāciju komisku padara, tas, ka Rembēnietes iepriekšējie četri vīri ir nomiruši. Lugas gaitā, lasītājs saprot, ka Rembēniete pati nezina, kuru puisi viņa sev grib par vīru. Vai Liel – Bērzu Juri, vai savu priekšpuisi Dāvi, kas viņai palīdz un skrien visur pakaļ, ja vien nav iedzēris liķiera malku.

Lugas tēli

Visai pārsteidzoša ir gluži vai neitrālā tēva loma, kurš sākumā izskatās nevis pēc kārtīga lauku mājas saimnieka, bet pēc lupatas, lai gan šis iespaids lugas nobeigumā izzūd. Patīkami ir tas, ka viņš nav tas bargais saimnieks no kura kalpi un kalpones bēg pa gabalu un stūros aprunā. Viņa laipnā attieksme pret Brenci un citiem mājas kalpiem parāda to, ka viņš saprot kalpa likteni, un viņš nav pārāks par tiem.

Visai pārsteidzoša ir gluži vai neitrālā tēva loma, kurš sākumā izskatās nevis pēc kārtīga lauku mājas saimnieka…

Maz – Bērzu saimniece ir tipiska sievasmāte, kura vēlas nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, proti, izdarīt tā, lai dēls būtu laimīgs un viņa bagāta. Viņa tīc Trīnes stāstītajiem meliem par Emīliju, kas parāda saimnieces lētticīgumu. Laika gaitā Maz – Bērzu māte uzzina patiesību, jo, kā saka, meliem īsas kājas.

Trīne, Maz- Bērzu kalpone, lugā spēlē, tā sauktā, trešā liekā lomu. Sievieti, īstenu saimnieci, kura gatava mīlēt, bez maz vai, pirmo puisi, kuru satiks uz ceļa. Tai pat laikā, šim puisim jābūt prātīgam un skaistam. Dziļi sirdī, šķiet, ka viņa mīl Brenci, taču viņš jau sen atdevis savu sirdi citai kalponei, Madei. Savukārt, šī jaunkundze, gluži, ka Juris, gatava paspēlēties ar Brenča jūtām.

Jura un Mades spēlītes gandrīz vai noved pie traģiskas, Romeo un Džuljetas cienīgas, nāves.

Lielā komiķa loma noteikti ir piešķirama Ābramam, žīdam pēc tautības un tirgonim pēc profesijas. Viņa ļodzītā latviešu valoda, kura, lasot darbu ir izprotama reti un ar lielām grūtībām, piedod šai lugai krietnu sauju komiskuma.

Šī darba vienīgais trūkums varētu būt Ābrama runa, taču šo sīkumu aizēno izcils meistardarbs.

Rūdolfa Blaumaņa lugā „Trīnes grēki” caur vienkāršiem lauku cilvēkiem tiek parādītas dažādas un sīkas, gandrīz vai ikvienam aktuālas problēmas. Svarīgi atzīmēt, ka šajā lugā risināmā galvenā problēma ir aktuāla arī mūsdienas, tas ir viens no iemesliem, lai izlasītu to. Šī darba vienīgais trūkums varētu būt Ābrama runa, taču šo sīkumu aizēno izcils meistardarbs.

Tweet

Gads iet uz beigām, atskatoties uz notikumiem pasaules politiskajā arēnā var secināt, ka tas bijis visaktīvākais pēdējā dekādē. Šī gada laikā Arābu valstīs (Ēģiptē, Tunisijā un Lībijā) ar protestu palīdzību notika pāreja uz demokrātiju. Visai nozīmīgu lomu šajos protestos nospēlēja sociālie mediji, kā Twitter, Facebook un YouTube.

Protesti Ēģiptē

Ēģiptē 25. janvārī ar sociālā tīkla Twitter palīdzību tika noorganizēti protesti. Toreiz par populāru haštagu (hashtag) bija kļuvis #jan25. Savukārt video glabātuvē YouTube jauna aktīviste Asma Mahfouz ievietoja video, kurā aicināja ēģiptiešus piedalīties protestos.

Lai piedalītos šajos protestos, vairāk nekā 70 000 ēģiptiešu piereģistrējās sociālajā tīklā Facebook. Par godu Kaledam Saidam (Khaled Said) tika izveidota slepena Facebook lapa, kuru uzturēja cilvēktiesību aizstāvji. Tā kļuva par diskusiju paneli ēģiptiešiem, kuri piedalījās protesta akcijās. Janvārī lapai jau bija 440 000 lietotāju, savukārt šobrīd to ir vairāk par 1.8 miljoniem.

Protesti Tunisijā

Amerikas Savienoto Valstu departaments publiskā paziņojumā kritizēja Tunisijas interneta sniedzējus, kuri pēc valdības rīkojuma ielauzās Tunisiešu Facebook, Yahoo un Google lietotājos, nozogot viņu paroles.

Savukārt vairāki žurnālisti un blogeri novēroja, ka viņu interneta vietnes tiek cenzētas. Pēc šiem notikumiem protestētāji izplatīja saukli: „Free From 404” (brīvību no 404), kas interneta lietotājiem pazīstams, kā „fails nav atrasts”.

Vairāki tunisiešu aktīvisti internetā sāka izplatīt video un foto materiālus, kuros bija redzami protestētāji un protestos cietušie. Vēl aktīvisti video glabātuvē YouTube izvietoja demonstrāciju video materiālus, kurus sociālajā tīklā Twitter izplatīja ar haštagu (hashtag) # sidibouzid (vieta, kurā aizsākas protesti).

Kāda franču avīze par šiem notikumiem publicēja rakstu ar nosaukumu: „Režīms pārņemts ar kiber – pretestību” ("Le regime depasse par la cyberresistance").

Protesti Lībijā

Trīs dienas pēc Ēģiptes prezidenta krišanas cilvēki Lībijā ar Facebook palīdzību tika aicināti uz miermīlīgām demonstrācijām, kas tika vērstas pret Lībijas līdera Muamaru Kadāfi (Moammar Gadhafi) ilgo valdīšanu valstī.

Jāatzīst, ka Lībija ir autoritāra valsts salīdzinājumā ar Ēģipti, un iedzīvotāju skaits ir krietni mazāks (seši miljoni pret astoņdesmit miljoniem). Interneta izmantošana Lībijā nav tik plaši izplatīta, jo to kontrolē Muamara Kadāfi režīms.

Lībijas vadītājs sākotnēji bloķēja ziņu lapas un sociālo tīklu Facebook. Tad uz kādu laiku atslēdza Lībiju no interneta pavisam. Par to liecināja ienākošās un izejošās datu plūsmas statistika.

Neskatoties uz to, Lībieši izmantoja iepazīšanās mājas lapu: www.mawada.net, lai sarakstītos un organizētu protestus.

Tā, piemēram, AOL ziņās teikts, ja viens lietotājs uzrakstīja: „I LLLLLove you”, tad L simbolu skaits norādīja, ka šim lietotājam ir pieci cilvēki, kuri gatavi pievienoties protestiem.

Avīzei New York Times bija zināms, ka viena no protestētāju populārākajām lapām bija libyaFeb17.com, kurā tika ģenerēti protestu Twitter ziņojumi, un šī lapa palīdzēja tos organizēt.

Secinājumi

Šie notikumi parāda jauno mediju, precīzāk, sociālo tīklu spēju ietekmēt politiskās norises.

Būtiskāka jauno mediju atšķirība no tradicionālajiem medijiem ir to spēja noorganizēt masveida pasākumus dažu stundu, reizēm pat minūšu laikā. Tas bija zināms jau sen, taču tā pa īstam realizēts praktiski tika tikai šogad. Vēl būtiski atzīmēt, ka tie nebija žurnālisti, kuri ar sociālo tīklu palīdzību organizēja šīs akcijas, bet gan valstu civiliedzīvotāji.

Manuprāt, nākošgad varēsim novērot tendenci, kad ar jauno mediju palīdzību tiek organizēti protesti. Varbūt nākamā būs Baltkrievija ?

Lasītāji, kā jūsuprāt sociālie mediji ietekmēs politisko arēnu nākamgad ?

The Year in Media | Social Media and Egypt’s Revolution

Tunisian protests fueled by social media networks

The role social media has played in the Egyptian and Libyan uprisings

Tweet

Lielākā daļa interneta portālu, katru rakstu un attēlu ļauj brīvi komentēt ikvienam interneta lietotājam. To var darīt anonīmi, jo nav nepieciešama autorizācija. Nenoliedzami ir izņēmumi, diemžēl to ir gaužam maz. Lasot Latvijas lielāko interneta ziņu portālu komentāru nonāku pie secinājuma, ka šīs vietnes apmeklē bērnudārza bērni. Rupji izsakoties, praktiski visi komentāri ir draza un muļķības. Pa retam parpalu kaudzē pazib arī kāds vērtīgs un argumentēti pamatots viedoklis, kuru ir interesanti lasīt un ar tā autoru veidot saturisku diskusiju. Taču pat centieni to darīt ir lieki, jo diskusiju apraks kārtējie bezvērtīgie – muļķību komentāri. Zemāk piedāvāju dažus piemērus.

šis puisis arī jāpieraksta blociņā. Saraksts sāk kļūt pagarš.

Tas blondais resnais sievišķis bildēs atgādina vienu Liepājas Maximas kasieri.

Kas notiek? Mētā cilvēkus kā lupatas. Interesanti, kurš būs perfektais kandidāts, smieklīgi vienkārši.

Man nav skaidrs šo bezvērtīgo komentāru autoru mērķis. Iespējams tas ir veids, kā parādīt apkārtējiem savu asprātības līmeni. Taču tas vairāk izskatās pēc viņu stulbuma līmeņa izrādīšanas. Cits iemesls šādai rīcībai varētu būt nespēja vai nevēlēšanās noformulēt konkrētu viedokli par uzrakstīto tēmu. Tai pat laikā ir vēlme pateikt vismaz kaut ko. Tā teikt atzīmēties sarakstā ar nosaukumu: „Es kaut ko pateicu”.

Vel visai interesanti ir, kā šie komentētāji atrod laiku, lai uzrakstītu bezjēdzīgas teksta rindas? Vienmēr, taču pastāv iespēja savu laiku izmantot lietderīgāk, jo īpaši šajā gadījumā. Protams, es negribētu skaitīt vai vērtēt katra dārgo laiku, taču šie komentāri ietekmē ne vien mani, bet arī citus lasītājus. Tos, kuri vēlas izteikt savu argumentēti pamatoto viedokli un veidot saturisku diskusiju. Šāda mēģinājuma sekas, esmu aprakstījis augstāk. Pastāv arī iespēja diskutēt par šo tematu diskusiju paneļos jeb forumos, blogos un citās interneta platformās, kuras ļauj izteikt savu viedokli un lasīt citas kvalitatīvas domas. Tai pat laikā šādos gadījumos zūd sasaiste ar rakstu.

Pastāv arī cita šīs problēmas sakne – anonimitāte. Manuprāt, ja komentēšanas iespēja būtu vairāk personīga, piemēram, lai komentētu būtu nepieciešams autorizēties ar savu sociālā tīkla kontu, tad saturīgāku komentāru būtu krietni vairāk. Iespējams, pat tā saucamie bezjēdzīgie komentāri pazustu no interneta portāliem.
Vēl visai interesanta ir portālu cīņa ar aizkarošu komentāru rakstītajiem. Bijuši gadījumi, kuros portāla administrācija anonīmā komentētāja IP adresi nodeva varas iestādēm, lai uzliktu naudas sodu vai, kā savādāk sodītu par aizkarošo komentāru. Šeit tad īsti būtu jājautā, cik anonīmi patiesībā ir šie komentāri?

Savukārt visai interesantu risinājumu un labu piemēru ir parādījis žurnāls „Ir”, veidojot savu interneta portālu. Tā, manuprāt, šobrīd ir vienīgā vieta Latvijas interneta vidē, kur var doties un meklēt visai interesantas un kvalitatīvas diskusijas rakstu komentāros. Manuprāt, tas ir izdevies tāpēc, ka komentāri nav anonīmi, bet var redzēt, ka tiek diskutēts ar cilvēkiem, kuriem ir savs konkrēts viedoklis. Man šķiet, ka šo pieredzi varētu izmantot, kā esošie ziņu portāli, tā arī jaunie projekti, ja nu pēkšņi, kāds parādās.

Lasītāji, ko jūsuprāt vajadzētu darīt, lai komentāri zem rakstiem interneta vidē kļūtu kvalitatīvāki ?

Tweet

Prezentācijas ir veids, kā iepazīstināt klātesošos ar savu produktu, pētījumiem un uzskatiem. Tas var būt par kādu konkrētu nozari vai vispārīgs temata apskats. Taču neatkarīgi no mūsu prezentācijas mērķa un uzdevumiem vissvarīgākais ir, lai skatītājiem būtu interesanti, viņi prezentācijas laikā domātu par prezentējamo tematu un gūtu jaunas zināšanas vai papildinātu un nostiprinātu jau esošās.
Man, kā skolēnam diezgan bieži nākas saskarties ar prezentāciju veidošanu un citu skolēnu, skolotāju veidotu prezentāciju apskati. Diemžēl, man nav izdevies būt kādā konferencē vai seminārā, kur parasti pēc atsauksmēm prezentācijas ir aizraujošas un piesaistošas. Tāpēc man jāatzīst, ka līdz šodienai esmu redzējis tikai dažas, uz rokas pirkstiem saskaitāmas, manuprāt, efektīvas prezentācijas.
Laika gaitā vērojot daudzās neinteresantās prezentācijas, nonācu pie secinājuma, ka kļūdas bieži vien atkārtojas. Daudzi prezentāciju autori, pat kāpj uz viena un tā paša grābekļa vairakkārt. Iespējams, ka visam pamatā ir slinkums vai nevēlēšanās labot savas kļūdas. Dažos gadījumos pat vienkārši tās atzīt.
Šajā rakstā ir apkopotas tās prezentāciju veidošanas kļūdas, kuras redzu visbiežāk. Piedāvāju savu risinājumu, kā šīs kļūdas labot un no tām izvairīties.

1. Liels teksta daudzums slaidā.

Visbiežāk pieļautā kļūda prezentāciju veidošanā ir liels teksta daudzums slaidā. Jāsaprot, ka prezentācija nav romāns. Manuprāt, daudzi skatītāji ieraugot prezentācijā garus teksta paragrāfus automātiski zaudē interesi. Tas liek viņiem noprast, ka jūs neesat sagatavojies un iespējams neko nezināt par stāstāmo tematu. Tieši tāpēc skatītāju uzticība jums zūd.
Lai to izlabotu: konspektējiet, izmantojiet aizzīmēto vai numurēto sarakstu. Slaidā uzrakstiet tikai galvenos pieturas punktus, kuri virzīs jūsu runu. Vēl viens padoms. Ja jūs atrodat informāciju internetā, kas gandrīz vienmēr tā arī ir, tad izlasiet to un nokopējiet teikumus, kuri uzsver galveno domu.
Garos teksta gabalus skatītāji var izlasīt arī paši, ja vien tie nav ņemti no kādas viena eksemplārā citiem nepieejamas grāmatas. Lielāka varbūtība ir tā, ka raksts ir pieejams internetā, ko skatītāji paši var izlasīt, taču, lai viņiem to nedarīt izkonspektējiet to un pastāstiet.

2. Neestētisks un neatbilstošs prezentācijas dizains

Dizains prezentācijā spēlē svarīgu lomu, uzreiz pēc sniegtās informācijas, tāpēc tam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Bieži vien, lielākajā daļā gadījumu, cilvēki izmanto prezentācijas lietotnes sagatavotos dizainus. Nenoliedzami, ka iebūvēto dizainu izmantošana nav nekas slikts. Taču nereti rodas situācija, kad kādam no prezentētājiem ir izmantota tā pati veidne, kas jums. Tāpēc, manuprāt, svarīgi veidot savu dizainu. Tas padara prezentāciju unikālu un, iespējams, piesaistošāku nekā tās, kurās tiek lietoti prezentāciju lietotnes piedāvātie dizaini. Taču var arī nesākt veidot prezentācijas dizainu no nulles, bet gan pielāgot programmas piedāvāto dizainu savām vēlmēm un vajadzībām. Jāatzīmē, ka krāsas dizainā spēj raisīt skatītājos jums vēlamās emocijas un jums vēlamu informācijas uztveri. Nozari, kura pēta krāsu mijiedarbību ar cilvēka emocijām sauc par krāsu psiholoģiju. Papētiet šo tematu un atklāsiet daudz ko jaunu, kas jums iespējams palīdzēs turpmāk veidojot citus komunikācijas produktus.
Atgriežoties pie prezentāciju dizaina. Visbiežāk pieļautā kļūda prezentāciju dizaina veidošanā ir neharmonisku krāsu un formu (burtu fonta) lietojums. Teorētiski slaida dizains sastāv no trīs daļām: krāsām, fonta un efektiem.

Krāsas
Izvēloties dizaina krāsas ņemiet vērā, lai tās saskanētu savā starpā. Izmantojiet pretkrāsas un izvairieties no spilgtu krāsu lietojuma. Krāsu izvēlē izmantojiet krāsu shēmas un krāsu apli. Novērtējiet pielietotās krāsas. Apskatieties prezentāciju no attāluma, lai krāsas netraucētu uztvert saturu. Palūdziet ģimenes locekļus novērtēt prezentācijā izmantotās krāsās, ieklausieties viņu viedoklī.

Fonts
Viena no pamanāmākajām prezentācijas dizaina kļūdām ir nelatviska fonta izvēle. Tas ir tāds fonts, kurš neatbalsta latviešu valodā lietotās garumzīmes un mīkstinājumus. Tāpēc vislabāk izvēlēties populārākos fontus. Tie ir Arial, Verdena, Times New Roman un arī daži citi. Šajos fontos teksts būs vieglāk salasāms salīdzinājumā ar citiem. Ieteicams prezentācijā nelietot vairāk kā trīs dažādus fontus, taču vislabāk vienu. Vēl viens svarīgs aspekts prezentācijas dizaina fontā ir burtu izmērs. Nelietojiet maza izmēra burtus, taču nepāršaujiet pār strīpu. Manuprāt, 44 punkti virsrakstam un 32-36 punkti saturam ir optimālākais variants. Pēc fontu izvēles novērtējiet, vai teksts būs salasāms arī tālākajās rindās sēdošajiem skatītājiem.

Efekti
Pēdējais prezentācijas dizaina izstrādes solis ir efektu izvēle. Šobrīd prezentāciju lietotnes piedāvā plašu efektu izvēli. Šajā solī, gluži tāpat, kā pie fontu izvēles nepārblīvējiet prezentāciju ar vairāku efektu lietojumu. Es ieteiktu izmantot divus līdz, maksimums trīs dažādas efektus. Vienu tekstam, otru attēliem un trešo tabulām un diagrammām.

3. Attēlu trūkums

Daudzas prezentācijas ir sausas, jo tām trūkst attēlu, kuri palīdzētu vizualizēt domu un to uztvert. Jāatceras, ka attēls pasaka vairāk nekā simtiem vārdu. Lietojiet kvalitatīvas fotogrāfijas. Izvairieties no klipkopu izmantošanas, jo tās, visdrīzāk jau ir kaut kur redzētas. Pie tam, manā skatījumā, tās ir bērnišķīgas un nav domātas nopietnai publikai. Nenoliedzami, ja tās nepieciešams izmantot, tad lietojiet.
Bieži vien no prezentētājiem es dzirdu: „Ai, internetā nebija bilžu” Tas drīzāk skan pēc: „Ai, es neprotu meklēt bildes internetā” Šobrīd internetā ir atrodamas fotogrāfijas praktiski jebkuram tematam, ja vienīgi, tas ir kaut kas pavisam personīgs un specifisks. Lielākā kļūda ir tajā, ka attēlu meklēšanai meklētājprogrammā tiek lietoti latviski atslēgvārdi. Izmēģiniet krievu vai labāk angļu valodas atslēgvārdus. Nepieciešamības gadījumā lietojiet vārdnīcu, lai atslēgvārdus pārtulkotu. Vēl efektīvi meklēt attēlus bezmaksas foto bankās, kā, piemēram, „Stock xchng” vai arī Izmēģiniet foto attēlu glabātuvi Flickr. Tikai meklējot šajā adresē atzīmējiet, ka vēlaties redzēt tikai tos attēlus, kuri ir licenzēti zem Creative Commons (Only search within Creative Commons-licensed content). Šis izvēles punkts atrodams paplašinātajā meklēšanā (Advanced search) Tas ļaus jums atrast attēlus, kurus var brīvi lejupielādēt un izmantot prezentācijā.

4. Entuziasma trūkums

Dažiem prezentētājiem trūkst intereses un entuziasma par stāstāmo tematu. Viņi iznāk auditorijas priekšā pasaka kaut ko un aiziet. Savukārt auditorijai tas ir lielisks brīdis, lai nosnaustos. Ja jums nebūs intereses par tematu, tad tāda neradīsies arī pārējiem. Varbūt vienīgi kāds šīs tēmas eksperts meklēs kļūdas prezentācijā, lai pēc tam jūs pakaitinātu.
Esiet interesēts tajā par ko prezentējat. Ja gadījumā temats ir uzspiests, nevis izvēlēts pēc sirds patikas. Tāds, kurš jums šķiet pavisam neinteresants. Mēģiniet tajā atrast jūsuprāt praktiskas un aizraujošas detaļas. Tas ne vien aizraus jūs pašus, bet arī noteikti interesēs skatītājus.
Šādā veidā prezentācija kļūs ne vien interesanta un aizraujoša, bet arī praktiska. Pie tam jūs būsiet iemācījies, kaut ko jaunu un, iespējams, iemācīsiet citus. Savukārt, ja gadījumā jums neizdodas atrast jums interesantas detaļas kādā tematā, tad apmainiet to pret citu. Vai arī pajautājiet skolotājam, kas šajā tematā ir tas interesantākais, kas jūs un citus varētu ieinteresēt.

5. Prezentācija nav lasāma, tā ir stāstāma

Liela daļa skolēnu savas prezentācijas nevis stāsta, bet gan lasa. Tas īpaši muļķīgi izskatās, tad, kad ir pieļauta rakstā pieminētā pirmā kļūda: liels teksta daudzums slaidā. Tad tas izskatās pēc daiļlasītāju konkursa. Līdz ko jūs sākat lasīt savu prezentāciju auditorija saprot, ka jūs par šo tematu pilnīgi neko nezināt. Varbūt tā patiesībā nav, bet rodas tāds iespaids. Prezentācija ir tikai špikeris jums un jūsu runas apkopojums vieglākai izprašanai skatītājiem. Nenoliedzami jūs varat nolasīt kādu rindiņu no prezentācijas slaida, taču ne visu prezentāciju. Slaidā uzrakstiet jūsu runas atskaites punktus un savā runā sekojiet tiem.

Rezumējot varam secināt, ka efektīvas prezentācijas izveidei vienkārši jāvelta mazliet vairāk pūļu un laika. Galvenais laikus labot savas kļūdas un nebaidīties tās atzīt. Galvenie priekšnoteikumi efektīvas un interesantas prezentācijas izveidē: maz teksta, estētisks dizains, kvalitatīvas fotogrāfijas (klipkopām nē!), ieinteresētība un stāstījums.

Noteikti ir daudz citu prezentācijas izveides kļūdu, kuras apzināti esmu izlaidis, taču, ja jums ir kaut kas padomā, uzrakstiet to komentāros.

Tweet

Zinātniski pētnieciskais darbs, tas ir uzdevums, ar kuru sastopas praktiski ikviens vidusskolēns. Šķiet, ka daudzos skolēnos tā rakstīšana izraisa bailes, jo darbs ir apjomīgs, taču iesākt to rakstīt ir slinkums. Tā vismaz bija manā gadījumā, taču tagad šis posms manā dzīvē ir pārvarēts, bez īpašiem mēģinājumiem darbu attīstīt un virzīt tālāk esmu to uzrakstījis. Kopš tā brīža ir pagājis laiks. Rakstot savu darbu, esmu šo to sapratis. Tas ir jāsāk rakstīt savlaicīgi un pēc noteikta plāna. Tādā veidā var izstrādāt kvalitatīvu darbu, kuru iespējams virzīt arī tālāk. Šajā rakstā apkopju izstrādes posmus, kuriem ir ieteicams sekot, rakstot zinātniski pētniecisko darbu jeb ZPD.

Tēmas, mērķu, hipotēzes, uzdevumu formulēšana

Galvenais uzdevums visā šajā procesā ir formulēt skaidru izvēlētā temata hipotēzi. Nav ieteicams izvēlēties vispārīgu hipotēzi. Tā ir vai nu jāapstiprina vai arī jānoliedz. Man šķiet, ka tieši hipotēzes izvēlē ir viens no sarežģītākajiem procesa uzdevumiem, jo tieši uz hipotēzes pamata tiek balstīts viss darbs. Vairākos darbos, klausoties zinātniski pētnieciskā darba aizstāvēšanas, nācās saskatīt diezgan daudz vispārīgu un pašsaprotamu hipotēžu. Lai vieglāk izprast un izvairītos no vispārīgu un pašsaprotamu hipotēžu veidošanas sniegšu piemēru.

Tā vietā, lai izvirzītu hipotēzi: Gurķi ir labākais ādas kopšanas līdzeklis. Labāk izvirziet šādu: (noteiktas) šķirnes gurķi ir labāks ādas kopšanas līdzeklis, nekā Niveja Barojošs krēms sausai un normālai sejas ādai.

Kā redzams piemērā, tad otrā hipotēze ir daudz precīzāka un konkrētāka. Ja tiks izvirzīta pirmā hipotēze (Gurķi ir labākais ādas kopšanas līdzeklis), tad nāksies vien pārbaudīt visus iespējamos gurķus (gurķu šķirnes) un ādas kopšanas līdzekļus. Nenoliedzami, ka var mēģināt konkretizēt savu hipotēzi ievadā, taču atcerieties, ka aizstāvēšanas laikā skatītāji īsti nezinās jūsu ievada saturu, tāpēc varētu rasties jautājumi par izvirzīto darba hipotēzi.

Nākamais solis ir izvirzīt darba mērķi. Svarīgi atcerēties, ka mērķis var būt tikai viens. Gluži tāpat, kā ar hipotēzi arī darba mērķim jābūt skaidri definētam. Tas ir tas , ko autors ar darba palīdzību vēlas panākt. Jāsaprot, ka hipotēzes apstiprināšana vai noliegšana nevar būt darba galvenais mērķis, tas pieskaitāms pie uzdevumiem, par kuriem runāšu turpinājumā.
Manuprāt, labākais darba mērķa variants ir tāds, kurš nosaka praktiskās daļas uzdevuma izpildi.
Piemēram: Pēc literatūras izpētes izstrādāt bukletu ar (noteiktas) šķirnes gurķu un Niveja Barojošā krēma sausai un normālai sejas ādai salīdzinājumu.

No tā arī izriet, ka praktiskās daļas uzdevums būs izstrādāt jau minēto bukletu. Tādā veidā darba mērķis sasaistās gan ar teorētisko, gan ar praktisko darba daļu.

Pēdējais šīs daļas posms ir noteikt veicamos uzdevumus, lai apstiprinātu vai noliegtu hipotēzi un izpildītu darba mērķi. Tas manā skatījumā ir visvienkāršāk paveicams, jo ar uzdevumu sastādīšanu mēs saskaramies ikdienā.

Ja pieņemsim, ka darbā izvirzītā hipotēze ir: (noteiktas) šķirnes gurķi ir labāks ādas kopšanas līdzeklis, nekā Niveja Barojošs krēms sausai un normālai sejas ādai. Kā arī darba mērķis ir: Pēc literatūras izpētes izstrādāt bukletu ar (noteiktas) šķirnes gurķu un Niveja Barojošā krēma sausai un normālai sejas ādai salīdzinājumu.

Tad var noteikt sekojošus darba uzdevumus:

1. Literatūras izpēte un analīze;

2. Bukleta izstrāde par gurķiem un Niveja krēmu

Pirmais darba posms ir paveikts. Pēc hipotēzes, darba mērķa un uzdevumu noteikšanas iesaku vēlreiz pārskatīt sarakstīto un veikt nepieciešamās korekcijas. Vēlāk noteikti jāpārrunā iepriekšminētais ar darba vadītāju. Tas dos iespēju paskatīties uz izvirzīto hipotēzi, mērķi un uzdevumiem no cita skata punkta, kas man šķiet, ir ļoti svarīgi, izstrādājot zinātniski pētniecisko darbu.

Darba plāna izstrāde

Darba veiksmīgai izstrādei, nepieciešams izstrādes plāns. Tas ir tāpēc, ka darbs ir diezgan apjomīgs un aizņem daudz laika. Tas palīdz kvalitatīva un nesasteigta darba izstrādē. Darba plāna sekmīgai izveidei nepieciešams saprast, kādu un kāda veida informāciju tajā ietvert. Nav nozīmes, cik sīki vai plaši darba plāns ir sastādīts, svarīgi, lai tas palīdz orientēties rakstot zinātniski pētniecisko darbu. Tātad darba plānā var uzskaitīt sekojošas lietas: darbs ar literatūru, pētnieciskās darbības veikšana, darba rakstīšanas laiks, konsultācijas ar skolotājiem, plānotās intervijas. Svarīgi ietvert arī atvilknes jeb pauzes periodu.
Tās ir tikai dažas lietas, kuras pēc maniem uzskatiem ir svarīgi ietvert izstrādājot darba plānu, kas palīdzes organizēt darba veidošanu.

Darbs ar literatūru

Zinātniski pētniecisko darbu nevar uzrakstīt ņemot informāciju no zila gaisa vai arī pēc metodes: „man tā liekas”. Zinātniski pētnieciskajā darbā ietvertajai informācijai ir jābūt pārbaudītai un ņemtai no uzticamiem informācijas avotiem. Manam zinātniski pētnieciskajam darbam bija noteikts, izmantotās literatūras sarakstā ir ne mazāk kā trīs grāmatas. Tas ir tāpēc, ka bieži vien zinātniski pētnieciskajā darba skolēni izmanto vienīgo informācijas avotu – internetu. Taču ar internetu jābūt uzmanīgam, jo tajā atrodamā informācija var būt kļūdaina. Taču nav teikts, ka internetu izmantot nedrīkst, vienkārši pirms pieminēt savā darbā informāciju no interneta lapām ir jāpārliecinās par faktu patiesumu.
Bieži vien ir tā, ka grāmata par kādu specifisku tematu bibliotēkā vispār nav atrodama. Tad es ieteiktu apsvērt iespēju iegādāties kādu ārzemju PDF formāta e-grāmatu. Tas ir tādu, kuru iespējams lasīt datorā, planšetdatoros un e-grāmatu lasītājos.
Svarīgs solis strādājot ar literatūru, kas jāņem vērā, ir tas, ka nevajag pārrakstīt visu pieejamo teoriju par tematu no grāmatām vai interneta. Tas ir tāpēc, ka zinātniski pētnieciskais darbs nav visas informācijas par noteiktu tematu apkopojums. Tam ir jāsniedz ieskats temata teorētiskajā daļā, taču ar darba autora uzskatiem un secinājumiem.

Pētnieciskā darbība

Jebkurš zinātniski pētnieciskais darbs sastāv no divām galvenajām daļām: teorētiskās un praktiskās daļas. Manuprāt, visinteresantākā no šīm abām ir tieši praktiskā daļa. Tas ir tāpēc, ka bieži vien tā ir radoša un vieglāk veicama nekā darba teorijas apkopošana. Veicot darba pētniecisko darbību jeb praktisko darba daļu, ir svarīgi to veikt pamatojoties un ievērojot apkopoto informāciju, kuru jūs uzzinājāt strādājot ar literatūru. Darba praktiskajā daļā paveras plašs iespēju loks. Vienas no populārākajām pētnieciskās darbības metodēm ir eksperiments, anketēšana (tajā jāpiedalās, kā minimums 50 respondentiem), intervija un uzskates materiāla izveide. Taču es uzskatu, ka nevajadzētu aprobežoties tikai ar šīm metodēm. Svarīgi, lai darba praktiskā daļa būtu lietderīga ar citiem interesentiem. Tāpēc es uzskatu, jo radošāka ir darba praktiskā daļa, jo interesantāks kļūst darbs. Tai pat laikā svarīgi atcerēties, ka darba pētnieciskajai darbībai ir jābūt saistītai ar darba teorētisko daļu.

Melnraksta sagatavošana

Pēc darba ar literatūras avotiem un pētnieciskās darbības veikšanas var sākt gatavot darba melnrakstu. Šajā posmā, es uzskatu, ka nav jāpievērš pastiprināta uzmanība pieļautajām gramatiskajām kļūdām, protams, nevajadzētu pieļaut tās speciāli. Svarīgi ir saprast, ka melnraksts ir tāds darba stāvoklis, kurā informācija tiks rediģēta vairākas reizes, jo tikai retais spēj uzrakstīt darbu ar pirmo piegājienu.

Konsultācijas ar darba vadītāju

Pēc melnraksta sagatavošanas tas būtu jānodod darba vadītājam. Lai viņš varētu sniegt savu skatījumu par zinātniski pētnieciskā darba veikumu un palīdzētu izlabot pieļautās kļūdas vai izskaidrotu radušās neskaidrības, tāpēc svarīgi tās jau iepriekš atzīmēt, lai pie darba vadītāja vērstos ar konkrētiem jautājumiem. Šis posms ir svarīgs, jo tas sniedz iespēju paskatīties uz zinātniski pētniecisko darbu no cita skata punkta. Es uzskata, ka tieši cita cilvēka skatījums uz darbu ir svarīgākais šajā posmā, jo tas ļauj pamanīt kļūdas, kuras darba autors nav ievērojis vai zinājis par tām. Kā arī, jāņem vēra, ja darbs tiks virzīts tālāk, tad darbu vērtēs citi skolotāji un speciālisti, tāpēc tādā gadījumā es ieteiktu parādīt melnrakstu arī citiem pazīstamiem temata vai nozares speciālistiem. Par pieļautajām kļūdām nav jāuztraucas, bet gan jāpriecājas, ka darbā tagad ir par vienu kļūdu mazāk. Pie tam, kļūdīties ir cilvēcīgi.

Atvilknes periods

Pēc konsultēšanās ar darba vadītāju un melnraksta papildināšanas ar viņa un citu speciālistu ieteikumiem darbs būtu jānoliek malā, uz apmēram nedēļu. Tas ir netiktai tāpēc, lai darba autors varētu atpūsties un kādu laiku nedomāt par zinātniski pētniecisko darbu, bet arī tāpēc, lai vēlāk uz to raudzītos ar jaunu skatienu un papildinātu to ar svaigām idejām, un labotu vēl nepamanītās literatūras izpētes rezultātā pieļautās kļūdas un arī kvalitatīvāk veiktu, principā, darba pēdējo posmu, proti, zinātniski pētnieciskā darba galīgā varianta sagatavošanu.

Darba galīgā varianta sagatavošana

No vienas puses šis darba izstrādes posms ir viens no vislaikietilpīgākajiem, taču no otras, tas ir vieglāk paveicamais, jo šajā posmā atliek, tā teikt, no melnraksta uzrakstīt tīrrakstu.
Šajā daļā jāņem vērā ne vien literatūras izpētes laikā pieļautās kļūdas, bet arī pareizrakstība un gramatika. Mans ieteikums ir pārlasīt jau uzrakstīto un pārdomāt, ja ne katru teikumu, tad tos, kuri šķiet neprecīzi vai neskaidri. Šajā posmā svarīgi arī sakārtot literatūras avotu sarakstu un salikt atsauces uz izmantotās literatūras avotiem, jo darbs nevar būt bez tām. Jāņem vērā, ka jāatsaucas (kaut vai vienu reizi) uz katru no literatūras sarakstā minētajiem informācijas avotiem.
Šajā posmā svarīgi ir noformatēt darbu teksta apstrādes lietotnē pēc nolikumā norādītajiem noteikumiem. Nepieciešamības gadījumā jākonsultējas ar informātikas skolotāju.

Darba nodošana recenzēšanai

Pēc iepriekšēja posma izpildes darbu būtu ieteicams nodot darba vadītājam. Lai darba vadītājs varētu ar to iepazīties un izteikt priekšlikumus vai aizrādījumus. Dažās skolās, ja skolēns nenodod savu darbu recenzēšanai, darba vadītājam ir tiesības nepielaist skolēnu pie zinātniski pētnieciskā darba aizstāvēšanas. Tāpēc, mans ieteikums ir ļaut darba vadītājam iepazīties ar darbu laicīgi, nevis pēdējā brīdi. Lai to nepieļautu, pats darbs ir jāizstrādā savlaicīgi. Es arī ieteiktu posmā: konsultēšanās ar darba vadītāju, norunāt ar viņu, kad darba vadītājs vēlas saņemt darbu, tā recenzēšanai, jo zinātniski pētnieciskā darba recenzēšana aizņem daudz laika.

Darba aizstāvēšana un prezentācija

Pēc darba nodošanas recenzēšanai var sākt gatavoties pēdējam darba izstrādes posmam. Darba prezentācijas un aizstāvēšanas runas sagatavošanai. Šis, kā jau daudzi citi zinātniski pētnieciskā darba izstrādes posmi ir ļoti svarīgs. Tas ir tāpēc, ka liela daļa auditorijas, kurai prezentēsiet savu zinātniski pētniecisko darbu, nebūs iepazinusies ar to. Šī iemesla dēļ prezentācija un runa jāgatavo, tā, lai tā ieinteresētu klausītājus. Tai pat laikā nekopējiet jūsu darba ievadu vai citus teorētiskajā daļā plaši aprakstītos teksta gabalus. Tas, manā skatījumā, nevienu neinteresē (izņemot jūs pašu). Savā prezentācijā esiet īss un konkrēts, stāstiet tikai svarīgāko un interesantāko. Neaizmirstiet pāradīt arī praktiskās daļas iznākumu. Gatavojoties darba aizstāvēšanai, ņemiet vērā, ka skatītāji var uzdod āķīgus jautājumus. Tai pat laikā neapjuksiet, kad jums tiek uzdots jautājums, uz, kuru jūs nespējat atbildēt. Šādos gadījumos noder šāda atbilde: „Paldies par jautājumu, taču tas nebija mana darba mērķis vai (un) uzdevums.” Ņemiet vērā, ka uz katru uzdotu jautājumu šādi atbildēt nevajadzētu, lietojiet šo atbildes variantu, tad, kad jautājums tiešām neatbilst jūsu darba mērķim (un) vai uzdevumiem.

Kopsavilkums

Šajā rakstā esmu izskrējis cauri, manuprāt, svarīgākajiem zinātniski pētnieciskā darba izstrādes posmiem. Galvenais izstrādājot šo darbu, darīt to laicīgi, nevis pēdējā brīdi. Kā arī uzsākot darba izstrādi jādefinē konkrēta hipotēze, mērķis un uzdevumi. Darba praktiskajai daļai jābūt sasaistītai ar teorētisko daļu. Lai darbs veiktos raitāk ir jāsastāda darba izstrādes plāns, kas atvieglotu ne vien darbu jums, bet arī jūsu darba vadītājam. Tas arī dotu jums iespēju virzīt savu darbu valsts līmenī.

Jautājumiem un ierosinājumiem var izmantot šī raksta komentāru sadaļu vai arī kontaktējoties privāti. Adreses atrodamas lapā par autoru.

Par to, kā kvalitatīvi un maksimāli pareizi izstrādāt zinātniski pētniecisko darbu iesaku apskatīties Rudītes Haheles prezentāciju (PDF formātā) šeit: http://visc.gov.lv/intizglitiba/szpdarbs/dokumenti/hahele_prez.pdf

Tweet

Kadrs no filmas “Meitene ar pūķa tetovējumu”

Stīga Lārsona kriminālromāns „Meitene ar pūķa tetovējumu” ir 2009. gada lasītākais darbs Eiropā. Tā ir triloģija, kura daudziem lasītājiem lika uzzināt par izcilu rakstnieku un aizraujošu stāstu, par mūsdienās aktuālu, sabiedrībā plaši iztirzātu tematu – vardarbību pret sievietēm.

Grāmata „Meitene ar pūķa tetovējumu” ir stāsta sākums. Šeit satiekas divi pavisam atšķirīgi cilvēki. Žurnālists, taisnības un taisnīguma cīnītājs Mīkaels Blūmkvists un ģeniālā hakere Līsbete Salandere. Taču abiem ir kaut kas kopīgs, viņi abi cīnās par taisnību. Abus varoņus var dēvēt par taisnības cīnītājiem. Pirmā grāmata tikai palīdz galvenajiem varoņiem atrast vienam otru. Tie abi (Mīkaels un Līsbete) šajā grāmatā iepazīstina lasītājus ar sevi, savām spējām, raksturu un dzīves nostāju. Galvenais grāmatas temats tiek precīzi atklāts un definēts nākamajās divās S. Lārosna grāmatās.

Tas nebūt nenozīmē, ka pirmā triloģijas grāmata ir jāpastumj malā un jāķeras uzreiz klāt nākamajām divām, tās ir „Meitene, kas spēlējās ar uguni” un „Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni”.

Pirmā grāmata, gluži tāpat, ka nākamās divas ir interesanta un aizraujoša. Tā spēj noturēt daudzus zinātkārus lasītājus pie stāsta lappusēm vairākas stundas, ja ne dienas. Stāsta pamatā ir Mīkaela mēģinājumi atrast senas mīklas noslēpumu par Vangeru ģimenes nelaimi – Harrietas Vangeres dīvaino pazušanu.

Bagāts rūpnīcas īpašnieks, Henriks Vangers lūdz Mīkaelu Blūmkvistu vēlreiz izmeklēt Harrietas Vangeres pazušanu. Henriks ir apsēsts ar šo lietu, jo negrib ticēt tam, ka Harrieta ir mirusi, jo viņaprāt pastāv iespēja, ka viņa ir pazudusi bez vēsts. Viņas meklēšanai Henriks ir iztērējis daudz spēka un finansiālo līdzekļu. Šī lieta kļuva par viņa dzīves galveno dzinējspēku. Ģimene viņu uzskata par apsēstu un netic tam, ka Harrieta vēl ir dzīva. Henrika tēls raisa pozitīvas emocijas un parāda, ka nekas nav neiespējams, ja vien to ļoti vēlas sasniegt. Šis tēls atgādina, ka nevajag apstāties, bet gan turpināt neskatoties uz bezcerīgiem rezultātiem, ir jāiet uz priekšu un tikai ar sūru darbu ir panākams labvēlīgs rezultāts.

Mīkaels Blūmkvists savtīgu nolūku vadīts tai pat laikā interesēts, viņaprāt, bez rezultatīvajā mīklā pieņem Henrika Vangera lūgumu, izanalizēt un atrast, kādu pavedienu Harrietas pazušanā. Rokoties arvien dziļāk Vangeru ģimenes noslēpumā Mīkaels atklāj arvien jaunas, vēl neatklātas detaļas. Tas savukārt piespiež Mīkaelu turpināt meklēt atbildi. Taču viņa izmeklēšanā pienāk tāds brīdis, ka viņš viens pats nespēj tikt ar visu galā. Viņš meklē kompetentu palīdzi un tādu arī atrod. Tā ir Līsbete Salandere. Sasodīti gudra tīne, hakere, kurai ir atņemta rīcībspēja. Kopīgi strādājot, gandrīz izolēti no sabiedrības masām, viņi nāk klajā arvien jauniem stāsta pavērsieniem.
Manā skatījumā, Līsbetes pievienošanās Mīkaelam atdzīvina jau mazliet iestagnējušo Mīkaela vientulību, kuru ik pa reizi tikai izjauc apkārt dzīvojošie Vangeri. Līsbete Salandere ir, kā jaunas asinis šim stāstam, kas visu ievirza jaunās sliedēs. Viņas prāts – idejas, liek paskatīties uz lietām no cita skata punkta un atrast kārtējos noslēpuma pavedienus.

Kriminālromāna mūsdienīgais laiks ir viens no tiem, kas grāmatu padara interesantu daudziem: gan veciem, gan jauniem. Detalizētie situāciju, bet nebūt ne garlaicīgie, apraksti palīdz lasītājam iejusties abu varoņu lomā. Stāstā apvītais Vangeru dzimtas noslēpums neļauj nolikt grāmatu malā līdz brīdim, kad tā ir izlasīta.

Grāmatu izdot Zvaigzne ABC

Tweet

Šobrīd nepastāv konkrētas definīcijas par to, kas ir datu vizualizācija un, kas ir infografiks. Interesentiem un profesionāļiem par šiem terminiem ir savs viedoklis. Tai pat laikā pastāv dažas iezīmes, kuras atšķir vienu no otra, taču arī tās nevar konkrēti nošķirt šos terminus. Pētot  dažādus viedokļus par šiem terminiem esmu izveidojis arī savu definīciju datu vizualizācijai un informācijas grafikam.   

Datu vizualizācija ir zinātne par datu grafisku reprezentāciju. Tās mērķis ir lielas statistikas datus parādīt uzskatāmā un vienkāršotā veidā, tā, lai cilvēks informāciju uztvertu daudz ātrāk un veiktu daudz kvalitatīvākus secinājums par pētījumu. Viens no plašāk izmantojamākajām un tāpēc arī pazīstamākajiem datu vizualizācijām ir diagrammas. Izšķir vairākus diagrammu veidus. Piemēram, līniju, stabiņu, joslu, laukuma, apļa un cita veida diagrammas, kā arī piktogrammas.

Informācijas grafiki jeb infografiki ir datu vizualizācijas paveids, kurš sastāv no vienas vai vairākām, iespējams, dažāda veida datu vizualizācijām. Taču tām ir pievienots teksts un grafiskie elementi. Manuprāt, infografika mērķis ir izskaidrot parādības , notikumus un procesu darbību balstoties uz datu vizualizācijām.

Manuprāt galvenā atšķirība starp šiem terminiem ir tajā, ka tiem ir savādāks mērķis. Proti, datu vizualizācijas parāda pētījuma statistiku un secinājumus atstāj skatītāja ziņā, savukārt informācijas grafikos ir jau veikti secinājumi un uz kuriem balstoties skatītājs var veikt arī savus secinājumus par attēloto tematu. Manuprāt, infografiki ir daudz interesantāki un vizuāli pievilcīgāki nekā datu vizualizācijas. Visdrīzāk, tāpēc, ka parasti tie grafiskā ziņā ir daudz košāki un pilnīgāki.

Šajā rakstā tika apkopoti daži infografiki.

1. Notikumi Japānas atomelektrostacijā – Fukušima

Citi šī autora infografiki pieejami šeit

2. Facebook demogrāfija

3. Inflācijas ietekme uz taviem ienākumiem, ieguldījumiem un noguldījumiem

4. Vēja enerģija Eiropā

5. Vēzis – globālais slepkava

6. Kas ir IPV 6 ?

7. Skype ciparos

8. Wallmart ciparos

9. Globālās naudas juceklis

10. Sociālie mediji – B2B

11. Dati par Iphone Korejā

12. Pustukšā ūdens glāze: gaidāmie ūdens kari

13. Populārākie elektriskie autmobīļī, kuri ražoti 2009. / 2010. g.

14. Kā mēs maksājam par lietām ? naudas patēriņš Anglijā

15. Pasaules pārtikas palīdzība

Lasītāji, iesakiet vēl citus, jūsuprāt, interesantus informācijas grafikus.

Tweet

Latvijā kopā 2009./2010. mācību gadā bija 962 vispārizglītojošās mācību iestādes (kopā ar profesionālajām izglītības iestādēm). Šie dati liecina, ka Latvijā ir nepieciešama kvalitatīva un augstvērtīga vidējā izglītība. Tāpēc, ka visu šo skolu skolēni agrāk vai vēlāk ar iepriekš iegūtām zināšanām veidos savu nākotni, ja tas notiks Latvijā, tad var droši apgalvot, ka tā būs arī Latvijas nākotne.

Šobrīd es mācos vidusskolas posmā, tātad esmu daļa no šīs izglītības sistēmas. Jo vairāk mācos mācību vielu, jo vairāk sāku šaubīties par iegūto zināšanu vēlāku pielietojumu nākotnē. Tas ir viens no maniem un domāju arī dažu citu skolēnu mācīšanās demotivātoriem.

Mācību vielas kvantitāte vai kvalitāte ?

Manuprāt, skolās nepieciešama kvalitatīva nevis kvantitatīva mācību viela. Pēc maniem novērojumiem šobrīd vidusskolā, skolēniem tiek mācīts daudz, taču stundu skaits vienai mācību vielas tematiem ir par maz. Rodas sajūta, ka skolotāji skolēniem grūž maksimāli daudz informācijas, minimālā laika periodā uz cerību, ka visi skolēni šo informāciju paspēs apstrādāt. Taču cilvēki ir dažādi, ja vienam informācijas apstrādes process aizņem desmit minūtes, tad citiem tās var būt vairākas stundas, vai pat iespējams dienas. Tai pat laikā sanāk tā, ka šo informāciju ne visi var saprast, jo mācību stundas laiks ir ierobežots. Nenoliedzami, ka pastāv arī konsultācijas, taču nav garantiju, ka skolēns arī tad spēs saprast mācību stundas vielu, jo konsultācija praktiski ir vēl viena mācību stunda.

Mācāmies vai tikai gatavojamies eksāmenam ?

Bieži vien no skolotāju viedokļiem nonāku pie secinājuma, ka skola ir nevis, lai mācītos un gūtu sev kādu pozitīvu labumu no sniegtās informācijas, bet tikai kā gatavošanās eksāmenam. Tas ir tādā nozīmē, ka daudzi skolotāji spēj atsijāt nepieciešamo informāciju eksāmeniem un principā  pārējo var izmest ārā, tāpēc, ka to eksāmenā neprasīs. Šāda attieksme liek arī saprast, ka viss, kas tiek mācīts, tiek mācīts tikai eksāmenam, nevis vēlākam zināšanu pielietojumam dzīvē.

Par papildrīkiem kontroldarbos un eksāmenā

Šobrīd kontroldarbos un eksāmenā ir aizliegts izmantot papildrīkus, piemēram kalkulatoru matemātikā. Tai pat laikā, reālajā dzīvē darba devējām būs svarīgs tikai gala rezultāts, nevis veids un metodes, kā tu sasniegsi. Runa nav tikai par kalkulatoru, bet arī par citiem palīgmateriāliem, kuri palīdzētu uzdevumu risināšanā. Nenoliedzami, ka svarīgi ir arī laba atmiņa, taču uztraukums, jo īpaši brīdi pirms eksāmena var visu sajaukt. Tai pat laikā es uzskatu, ka ir citas metodes, kā trenēt atmiņu, ja vien tas ir iemesls, kāpēc kontroldarbos un eksāmenā nedrīkst izmantot papildus rīkus vai papildmateriālu.

Kopsavilkums

Latvijas izglītības sistēma ir salīdzinoši kvalitatīva, taču, kā jau visam mūsdienu pasaulē, arī izglītības sistēmai nepieciešami uzlabojumi, kuri pielāgotu to mūsdienu modernajai pasaulei, kura attīstās nenormāli ātri. Tai pat laikā rodas jautājums, ko tieši un kā uzlabot ? Atbildes uz šo jautājumu būtu jādod pašiem skolēniem un darba devējiem.

Raksts tapis raidījuma intelektuālā apokalipse iespaidā.          

Tweet

Asketic

Šī kompānija darbojas jau kopš 2008. gada, taču manā redzeslokā tā nonāca pavisam nesen. Veidotie dizaini ir vienkārši, tai pat laikā vizuāli interesanti. Dizainiem ir raksturīgs arī modernisms. Pozitīvi vērtējams tas, ka šeit darbojošies cilvēki izvairās no ierastajām lietām, tā savus dizainus padarot neierastus un aizraujošus. Jo īpaši vēlētos izcelt Latvia World Expo 2010 projekta dizainu, kurš man ļoti patīk un ir vēlme iegūt kādu no t-krekliem ar pasākuma logotipa apdruku. Jāatzīmē, ka Plikums.lv, kas ir blogs par dizainu ir šīs kompānijas iniciatīva un realizācija.

Cube

Cube ir viena no vadošajām interaktīvajām aģentūrām Baltijas valstīs. Viņi izstrādā visa veida dizainu, taču galvenokārt bāzējas uz interaktīvu projektu izveidi. Manuprāt, svarīgi pieminēt to, ka kompānija ir ieguvusi vairākas vietējo un starptautisko konkursu balvas. Viens no pēdējiem projektiem, kurš man personīgi patīk ir Eksperiments 2,5 ‰, kurš ir plašu popularitāti starp interneta lietotājiem. Vēl Cube veido daudz un dažādas flash spēles un animācijas.

Insbergs

Noskaidroju, ka šai kompānijai ir interesanta vēsture. Savu darbību tā sāka 1995. gadā, taču sākotnēji tā darbojās farmaceitisko produktu un medicīnas preču tirdzniecības jomā. Savukārt šodien kompānija piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, galvenokārt tā izstrādā mājas lapas un es uzskatu, ka tas viņiem ļoti labi padodas. Viens no Insbergs projektiem ir trīs Latvijā pazīstamu fotogrāfu mājas lapa – portāls. www.fototrio.lv, kas manuprāt ir interesants un parāda, ka kompānija var tikt galā ar nestandarta uzdevumiem.

Mediaparks

Mediaparks ir izstrādājis daudzas valsts iestāžu mājas lapas. Man personīgi patīk tas, ka kompānijas veidotajos projektos ir vērojama nopietnība. Darbos vērojama arī kvalitāte un profesionāla attieksme. Viens no pazīstamākajiem projektiem, kuru izstrādājis Mediaparks ir Zparks. Tas ir tehnoloģiju ziņu un apskatu portāls, tehnoloģiju interesentiem.

Molips

Molips nav tik populāra kompānija, kā visas iepriekšējās, taču portfolio satur daudz kvalitatīvu darbu. Šī kompānija, galvenokārt, darbojas ar mājas lapu izstrādi, taču piedāvā arī grafiskā dizaina pakalpojumus. Viens no projektiem, kurš man personīgi patīk ir Ventspils bibliotēkas mājas lapa.

Ridemo

Kompānija darbojas jau kopš 1998. gada. Šobrīd tā piedāvā mājas lapu un multimediju materiālu izstrādi. Portfolio parāda Ridemo augsto kvalitāti un inovatīvās idejas mājas lapu izstrādē. Kompānija kvalitatīvi izstrādā arī pilsētu un novadu mājas lapas. Personīgi man patīk kompānijas izstrādātās prezentācijas dažādiem Latvijas un ārzemju uzņēmumiem.

Scada

Kompānijas Scada portfolio sekoju jau ilgāku laiku un mani fascinē izstrādātie darbi, kuros vērojama kreativitāte un dažādība. Scada piedāvā dažāda veida pakalpojumus grafiskā dizaina sfērā. Šajā lauciņā kompānija darbojas jau kopš 2002. gada. Manuprāt, kompānijai Scada ļoti labi padodas veidot bukletus un dizainu drukai kopumā.

True vision

True vision ir plašs portfolio ar dažāda tipa darbiem. Sākot no mājas lapām un līdz pat video. Kompānija viedo dažāda rakstura darbus un katram redzam individuāla pieeja. Portfolio ietver vairākas mājas lapas un dizainu vispār dažādiem automašīnu dīleriem Latvijā.

WB4

Par šo dizaina kompāniju uzzināju pateicoties jaunajai StreetShop mājas lapai, kas manuprāt ir interesants grafiskais darbs. Pētot sīkāk kompānijas izstrādātos darbus nonāku pie secinājuma, ka cilvēkiem, kuri strādā WB4 ir daudz jaunu, nebijušu ideju mājas lapas dizainam. Kompānija, kā jau iepriekšminētās nodarbojas ar dažāda tipa grafiskajiem darbiem. Manuprāt, darbs, kurš būtu īpaši jāizceļ WB4 portfolio ir portāla Datuve, salīdzinoši jaunais dizains.

Web dizains

Pēdējā lapa šajā sarakstā nav viss kādas dizaina kompānijas lapa, bet gan dizainera Didža Videmaņa portfolio. Jaunietis izstrādā visai interesantas mājas lapas ar krāsu bagātību un pozitīvu emocionālo nokrāsu. Jo īpaši, manuprāt, ir jāizceļ dažādās Talsu 2 vidusskolas veidotās mājas lapu versijas.

Šajā sarakstā esmu apkopojis desmit dizaina firmas (ne tikai), kuras, manuprāt, izceļas starp visām pārejām ar savu kreatīvo un kvalitatīvo darbu portfolio.

Lasītāji, iesakiet citas dizaina firmas Latvijā, kuras jūsuprāt ir ievērības cienīgas!

Tweet

Nepieciešamība pēc jaunajām tehnoloģijām mācību procesā

Es pilnībā piekrītu, tam ka visām nozarēm ir jāseko līdzi laikam un jāatvieglo darba process, tādā veidā ieekonomējot gan laiku, gan darba efektivitāti. Iepriekšminētais attiecas vairāk uz kaut kādas produkcijas ražošanu, nekā uz mācību procesu, taču raksturojums, manuprāt, varētu būt līdzīgs.

Taču vai reāli jaunās tehnoloģijas, kuras tiek izmantotās skolās palielina darba efektivitāti un ļauj ieekonomēt laiku? Manuprāt, šeit lielu lomu spēlē skolotāju un skolēnu zināšanas un spējas strādāt ar jaunajiem, tehnoloģiskajiem rīkiem.

Protams, jauniešiem (skolēniem) tehnoloģijas ir ierasta lieta un tehnoloģiskie jaunieviesumi  viņiem ir viegli saprotami. Taču, kā ir ar skolotājiem ? Daudziem, jo īpaši vecāka gājuma pasniedzējiem, jaunās tehnoloģijas ir tumša bilde, protams, katrai tehnoloģijai līdzi nāk instrukcijas, taču atkal tas ir viņu laiks, kuru viņi varētu izmantot savādāk. Bieži var notikt arī tā, ka mācību stunda paiet tā, ka skolēni visu stundu skaidro skolotājam, kā darbojas tehnoloģija un skolotājs mēģina saprast, tās darbību. Tā skolēni mācību stundā neiemācās neko jaunu, ja nu vienīgi, to kā mācīt cilvēkus apieties ar jaunajām tehnoloģijām, taču tas ir pavisam tālu no mācību stundas tēmas fizikā vai matemātikā. Varbūt tas izklausās dramatiski, taču dažās skolās, manuprāt, tā ir daļēja realitāte. Protams, ir gan apmācību kursi skolotājiem, gan speciālistu konsultācijas, taču tas arī ir skolotāja laiks, kuru viņš, manuprāt, varētu izmantot lietderīgāk.

Digitālu mācību materiālu trūkums

Ieviešot jaunās tehnoloģijas mācību procesā rodas cita problēma, trūkst digitālu mācību materiālu, tas ir materiālu, kurus varētu izmantot mācību procesā ar jaunajām tehnoloģijām, piemēram, interaktīvo tāfeli. Jo īpaši šī problēma ir aktuāla Latvijā, jo es uzskatu, ka ir nepietiekoši digitālu mācību materiālu latviešu valodā. Viens no iemesliem tam varētu būt, skolotāju laika trūkums, lai digitalizetu jau esošos mācību materiālus, jo īpaši, ja tie ir paša skolotāja veidoti. Pie tam, lai izstrādātu interaktīvu digitālu mācību materiālu, skolotājam nepieciešamas padziļinātas datorzināšanas, jo interaktivitāte šajās tehnoloģijās (interaktīvajā tāfelē) tiek panāktas izmantojot Flash tehnoloģijas. Protams, piedāvātā programmatūra (interaktīvajā tāfelē ietvertā) sniedz iespējas veidot interaktīvu mācību vielu, taču Flash tehnoloģija, nenoliedzami, ir pilnvērtīgāka un piedāvā vairāk iespēju.

Pastāv arī risinājumi, kuri varētu uzlabot situāciju ar digitālo mācību materiālu trūkumu. Pirmkārt, tā ir skolotāju un speciālistu motivēšana veidot digitālus mācību materiālus.

Otrkārt, šo, jau izveidoto digitālo materiālu apkopšana brīvi, katram pieejamā datu bāzē. Vēl ir svarīgi, lai šie materiāli varētu darboties ne tikai uz interaktīvās tāfeles, izmantojot noteiktu programmu,  bet arī uz jebkura cita datora izmantojot interneta pārlūkprogrammu vai citu plaši izmantojamu programmu.

Treškārt, jau esošos mācību materiālus varētu digitalizēt  un šo uzdevumu varētu veikt mācību iestādes IT (Informāciju tehnoloģiju) administrators vai cita tehnoloģiski advancēta persona. Taču šeit pastāv risks, ka materiāls tīši vai netīši varbūt digitalizēts ar neprecizitātēm. Tāpēc skolotājiem būtu jāsniedz iespējas šīs neprecizitātes labot un atjaunoto mācību materiālu publicēt datu bāzē, lai katram skolotājam būtu pieejams pareizs mācību materiāls. Tāpēc šāda tipa datubāzei (portālam) būtu jāsniedz iespēja arī veidot diskusijas par publicētajiem mācību materiāliem.

Vai jaunās tehnoloģijas mācību procesā uzlabo vai degradē skolēnu uztveri?

Nenoliedzami, ka pārsvarā visi jaunieši (skolēni) ir jauno tehnoloģiju entuziasti. Tiem patīk darboties ap visu jauno un tehnoloģisko, bet vai tas nozīmē, ka ieviešot jaunās tehnoloģijas mācību procesā skolēni sāks labāk uztvert mācību vielu ? Manuprāt nē, jo daudzi tikai sajūsmināsies par jauno tehnoloģiju, tādā veidā aizmirstot par mācību vielu. Protams, tas neattiecas uz pilnīgi visiem skolēniem, taču tādi skolēni noteikti ir. Protams, šāda tipa skolēni būs vairāk sastopami pamatskolas posmā, taču tik un tā šādi skolēni būs, kuriem tehnoloģija šķiet svarīgāka,nekā mācību viela.

Protams skolēni, kuri pirms jauno tehnoloģiju ieviešanas mācību procesā neizrādīja interesi par mācību vielu, manuprāt, neizrādīs to arī pēc to ieviešanas, jaunā tehnoloģija (tehnoloģijas), iespējams kalpos, kā atruna, tam, ka skolēns nesaprot mācību vielu.

Cits degradācijas posms, manuprāt, ir pilnīga mācību procesa tehnoloģizēšana, tas nozīme, ka pilnīgi visā mācību procesā tiek izmantotas jaunās tehnoloģijas. Piemēram burtnīcu vietās portatīvie vai planšetdatori un varbūt vispār zudīs reālā saskarsme mācību procesā. Attīstoties tehnoloģijām mācību stundas notiks ar interneta starpniecību. par to mēs varam pārliecināties jau šodien.

Nobeigums

Es neuzskatu, ka jauno tehnoloģiju izmantošana mācību procesā ir slikta pazīme, taču, manuprāt, šodien, šajā procesā var novērot, to, ka cilvēki tam nav gatavi. Rodas sajūta, ka skolotājiem un skolēniem tika iedots nepabeigts un kaut kur, mazliet nepārdomāts produkts.

Lasītāji, kā jūs uzskatāt, vai izmantotās jaunās tehnoloģijas mācību procesā veicina vai degradē skolēnu uztveri ?

Kā varētu vecināt digitālu materiālu izstrādi šīm jaunajām tehnoloģijām latviešu valodā?

Kādas ir jūsu domas par jauno tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā?

Tweet